Seminārs "Ilgtspēja kūdras nozarē" norisinājās 26. un 30. aprīlī un tā mērķis bija veicināt nozares un tās dalībnieku ilgtspējīgu attīstību. Semināra laikā Agnese Alksne-Bensone iepazīstināja gan ar ilgtspējas konceptu un tā regulējumiem, gan par Korporatīvās ilgtspējas zinošanas direktīvu, gan citām regulām un likumiem, kas uzņēmumus jau skar un skars tuvākajā nākotnē. Artūrs Jansons lika paraudzīties uz globālajiem procesiem un to radītajiem izaicinājumiem un iespējām kūdras nozarē. Pirmās dienas noslēgumā Jānis Brizga informēja par to kā jāveic CO2 pēdas nospieduma aprēķins.  Semināra otro dienu sākām ar diskusiju par to, vai nozarei ir nepieciešams Memorands par apņemšanos īstenot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību kūdras nozarē . Agnese Alksne-Bensone ieskicēja memoranda izstrādes gaitu, izmaksas un termiņus. Klātesošie vienojās, ka memorands ir nepieciešams. Tāpat arī aicināja organizatorus atkārtot šādu semināru, lai varētu apmācīt arī citus uzņēmuma darbiniekus. Semināru noslēdzām ar spēli "Oglekļa neitralitātes stratēģijas", kuru vadīja Krista Griķe un Artūrs Jansons. Dalībnieku uzdevums ir izvēlēties piemērotāko stratēģiju CO2 samazināšanai par 50 000 tonnām gadā. Kādu stratēģiju, taktiskos soļus un aktivitātes izvēlēties, lai sasniegtu mērķi. lgtspēja nav vienkārši moderns vārds mārketinga aktivitāšu veicināšanai. Tā ir ar ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu noteikta nepieciešamība sniegt ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē. Tā to skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Ideja organizēt semināru par ilgtspēju kūdras nozarē radās LNKB Valdes priekšsēdētājas vietniecei Sabīnai Altai, kas ikdienā strādā ar ilgtspējas jautājumiem SIA "Laflora". Semināru LNKB organizēja kopā ar CSR Latvia lektoru un ekspertu komandu.  pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem; sakārtot infrastruktūru, veikt energoefektivitātes pasākumus un pārskatīt ar transporta izmantošanu saistīto politiku, iesaistot aktivitātēs darbiniekus iegādāties oglekļa kredīta sertifikātus; veidot īstermiņa vai ilgtermiņa stratēģiju; kā izvēlētās aktivitātes ietekmēs zīmola vērtību; ar kādu investīciju apjomu jārēķinās; kā izvēlētie risinājumi ietekmēs ekonomisko ilgtspēju un cik ilglaicīgs būs iegūtais efekts?Spēles dalībnieki iejutās dažādās lomās un veido stratēģijas no dažādām perspektīvām, atbilstoši amatu pozīcijām: vides speciālisti, ilgtspējas speciālisti, kvalitātes vadītāji, finansisti, personāla vadības speciālisti, mārketinga un komunikācijas speciālisti. Savs vārds un loma tiek piešķirta arī CEO un īpašniekiem.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Latvijas valsts meži (turpmāk – LVM) vadījumā ir vairāk kā 50% no visiem Latvijas purviem, no kuriem LVM kūdras ieguvei ir iznomājusi 58 purvu

Kūdra ir nozīmīgs resurss daudzām nozarēm, tostarp mežsaimniecībai – kūdras substrāts nepieciešams meža koku stādiņu audzēšanai, pirms tie tiek iestādīti mežā. Atbildīgi apsaimniekojot zemes dzīļu resursus, “LVM Zemes dzīles” iznomā kūdras atradnes 16,8 tūkstošu hektāru platībā, kurās ieguvi veic nomnieki.

Arvien vairāk kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi veido savas ilgtspējas stratēģijas. Arī Neova Group 2019. gada pavasarī  īstenoja projektu, lai izstrādātu koncepciju par uzņēmuma Somijā ražotās kūdras ilgtspējību. Kūdras ilgtspējas koncepcijas mērķis ir aprakstīt kūdras kā izejvielas ilgtspēju un apkopot kūdras ražošanas likumdošanas un darbības pamatus.