Zemie purvi un kūdra

Zemā tipa kūdru parasti veido eitrofo augu atliekas ar augstu sadalīšanās pakāpi. Krāsa ļoti tumša, līdz melna, pH vērtība ap 7 (Nikodemus, 2006). Zemā tipa kūdra sastāv galvenokārt no grīšļu, koku-grīšļu, koku-zāļu, hipnu un niedru kūdras slāņiem (Silamiķele, 2010).

Veidojoties zemā tipa purviem raksturīgi eitrofi augu barošanās apstākļi. Purva veģetācija uzņem barības vielas galvenokārt no mineralizētiem gruntsūdeņiem vai virszemes ūdenstecēm. Raksturīga zemo purvu iezīme ir ūdens necaurlaidīga pamatne, ko Latvijas apstākļos var veidot, piemēram, glacigēnie morēnas nogulumi. Zemā tipa purvi veidojas aizaugot stāvošām ūdenstilpnēm, kā arī ieplakās pārpurvojoties minerālgruntij. Zemie purvi upju un ezeru krastos parasti ir apauguši kokiem – raksturīgi purva bērzi un melnalkšņi. Tomēr veģitācijā dominē pārsvarā sūnas un dažādi lakstaugi – grīšļi, niedres, kosas utt.  (Strazdiņa, 1997). Zāļu purvos kūdras slāņa biezums ir relatīvi neliels salīdzinājumā ar citu tipu purviem, kā arī vērojama paaugstināta dabiskā mitruma (>80%) un augsta mineralizācijas pakāpe (6 - 16%). Kūdras sadalīšanās pakāpe ir augsta (20 - 50% un vairāk), līdz ar to kūdras reakcija parasti ir gandrīz neitrāla un pH ir aptuveni 6 – 7 (Brakšs, 1961).

Zemā tipa kūdra sastāv galvenokārt no grīšļu, koku–grīšļu, koku–zāļu, hipnu, niedru kūdras. Galvenie zāļu kūdru veidojošie augi ir C. lasiocarpa, C. limosa, C. riparia, Phragmites australis, ko papildina kosu un koku atliekas.