Augstie purvi un kūdra

Augstā tipa sfagnu, sfagnu-grīšļu, spilvju-sfagnu un citu apakštipu kūdras veidojas un uzkrājas purvu kupolos pēdējā purva attīstības stadijā, kad veģetācija barojas vairs tikai no nokrišņu ūdens. Raksturīga zema sadalīšanās pakāpe, tādēļ tas ir visskābākais kūdras tips, pH ~ 3. Kūdras krāsa gaiša, dzeltenīgi brūna. Dabiskā minerālo daļiņu koncentrācija niecīga vai tās nav vispār. Sastāvā dominē dažādu sugu sūnu atliekas un koksne (Nikodemus, 2006). Šādi purvi parasti ir hidroloģiski un hidroģeoloģiski izolēti no apkārtējās vides – starp tiem nenotiek mijiedarbība.  Ombrotrofos purvus klasificē pēc skābuma līmeņa, parasti pH <4, jo ūdens avots ir nokrišņi, piemēram, lietus, kas vairumā gadījumu ir skābs.

Augstā tipa sfagnu, sfagnu–grīšļu, spilvju–sfagnu kūdras veido galvenokārt Sphagnum magellanicum, Sph. fuscum, Sph. cuspidatum, Sph. angustifolium, Eriophorum vaginatum, Ericaceae dzimtas sīkkrūmu un priedes makroatliekas, var tikt nodalītas arī augstā tipa grīšļu, zāļu  vai  koku kūdras.