Aktualitātes

Nacionālās kūdras vai purvu stratēģijas izstrādāšanai, arī sertifikācijas sistēmas sagatavošanai (vai adaptēšanai) ir nepieciešamas zināšanas ne tikai par kūdras resursiem, bet arī par purvu ekosistēmu funkcijām skaitliskā, tajā skaitā naudas izteiksmē. Šādu zināšanu iegūšana ir galvenais LNKB tuvāko gadu uzdevums, lai mēs varētu diskutēt ar dažādām ortodoksālām biedrībām ne tikai ar verbāliem argumentiem, kas parasti noved pie tautsaimniecībai neizdevīgiem kompromisiem un konkurētspējas zaudēšanas, bet ar faktiem, kurus apstrīdēt ir grūtāk. Būtiski ir spēt arī sabierībai parādīt ar skaitļiem, cik katram konkrētam nodokļu maksātājam izmaksā kompromisi ar dažādiem šantāžistiem un cik izmaksā valsts starptautisko saistību izpildīšana kūdras resursu izmantošanas vai neizmantošanas kontekstā. Prioritārie pētījumu virzieni saistībā ar purvu izmantošanu, ko esam sev definējuši, ir bioloģiskā daudzveidība, monitoringa sistēmas, rekultivācija, klimata izmaiņu ietekme un ar zemes lietošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijām saistītie jautājumi.

Konkrētas pētījumu jomas, kas jāiekļauj purvu apsaimniekošanas stratēģijā, ir:

  • purvu ekosistēmu funkciju (ūdens, gaisa un bioloģiskie resursi) izpēte, kvantificēšana un sabalansēšanas mehāniska izstrādāšana nacionālā un atsevišķu ekosistēmu līmenī, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības (bioloģiskā daudzveidība, ūdens struktūrdirektīva, gaisa piesārņojums, klimata pārmaiņas);

  • saistībā ar purvu ekosistēmu funkcijām nepieciešami pētījumi arī  zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jomā (metodikas izstrādāšana siltumnīcefekta gāzu emisiju atkarībā no purvu apsaimniekošanas veida novērtēšanai, purva ugunsgrēku radīto emisiju uzskaitei, mitruma režīma noteikšanai ikgadējo emisiju faktoru precizēšanai, izmantojot tālizpētes metodes);

  • zemes izmantošanas un mežsaimniecības kontekstā lietderīgi veikt līdzīgus pētījumus arī par slapjajiem un susinātajiem mežiem uz organiskām augsnēm;

  • izstrādātu kūdras atradņu rekultivācija (mežsaimniecība, enerģētiskās koksnes un zālaugu plantācijas vai nosacīti dabisku ekosistēmu veidošana pēc izstrādes pabeigšanas visā atradnē), tās saistība ar piegulošo mežu apsaimniekošanu (uzpludinājumu ietekme uz saimnieciskajiem mežiem);

  • “nekūdras” ekonomiskie resursi (ogas, rekreācijas resursi u.c.), to kvantificēšana, potenciāla izvērtējums un stratēģiskie pasākumi šo resursu palielināšanai;

  • klimata izmaiņu ietekmes analīze, veidojot nākotnes projekcijas dažādu purvu ekosistēmu funkciju sabalansēšanai (piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzsilstot gaisam, pieaugs, atsevišķi biotopi izzudīs vai nespēs pastāvēt bez cilvēka aktīvas iejaukšanās, tāpēc varbūt lietderīgi jau šodien pieņemt lēmumu, vai Latvijas un Eiropas kontekstā ir lietderīgi saglabāt to, kas citur ir (vai nākotnē būs) daudz, bet pie mums var pastāvēt tikai ar lieliem naudas ieguldījumiem);

  • neatkarības monitoringa sistemas izstrādāšana un ieviešana kūdras vai purvu stratēģijas ieviešanas rezultātu novērtēšanai.